4. LLKP rezolūcija

4. Latvijas Lauku kopienu parlamentā tika izstrādāta rezolūcija ar septiņiem galvenajiem virzieniem, kas būtu jāiekļauj visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentos.  Vairāk nekā 200 dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem apstiprina rezolūcijā ietverto, ka jāveicina izpratne par viedo kopienu veidošanu, jānodrošina pievilcīgi apstākļi dzīvošanai un uzņēmējdarbībai laukos, efektīvi un ilgtspējīgi jāizmanto vietējie resursi, jāpalielina iedzīvotāju un NVO ietekme pašvaldību lēmumos, plānojot publiskā finansējuma prioritātes, jāveido atbalsta programmas arī  mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai  un videi draudzīgas saimniekošanas principu ievērošanu.

Latvijas lauki un mazpilsētas ir bagātas ar daudzveidīgu pieredzi un pilsoniskām un uzņēmējdarbības iniciatīvām, ko iedzīvotāji, uzņēmumi, organizācijas un pašvaldību pārstāvji īsteno sociālekonomiskās situācijas un vides uzlabošanai.  4. Lauku kopienu parlamentā prezentētie vairāk nekā 50 pieredzes stāsti atspoguļoja jaunās lauku paradigmas iedzīvināšanu, ar jaunām pieejām un risinājumiem gan sniedzot atbildes uz ilgstošiem izaicinājumiem, piemēram, depopulāciju un jauniešu aizbraukšanu no lauku teritorijām, pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, gan radoši izmantojot jaunās tehnoloģijas, pieejas un zināšanas, kā arī izstrādājot nebijušus risinājumus uzņēmējdarbībā un kopienu vides veidošanā. Pieredzes veiksmes stāstu iepazīšana un daudzināšana veicina mūsdienīgām attīstības tendencēm atbilstošu risinājumu integrēšanu rīcībpolitiku izstrādē un attīstītības dokumentu plānošanā, ar mērķi tuvināt politikas izstrādātājus un lēmumu pieņēmējus iedzīvotājiem.

Par viedajām kopienām:

  • Atbalstīt ciemu plānu izstrādi un plānu īstenošanu, sniedzot atbalstu vietējām iniciatīvām;
  • Zināšanas, kompetences un cilvēkfaktoru atzīt kā galveno vērtību un resursu kopienā, t.sk. veidojot un atbalstot vietējo iedzīvotāju savstarpēju sadarbību, dalīšanos ar savām prasmēm, iemaņām un zināšanām;
  • No valsts un pašvaldību budžetā paredzēt atbalstu alternatīvo skolu modeļiem, sekmējot unikāla piedāvājuma izstrādi skolās lauku teritorijās, kas piedāvā kvalitatīvu zināšanu apguvi atbilstoši vietējām vajadzībām;
  • Lauku skolu un kopienu mūžizglītības saturā iekļaut aktuālas tēmas par ekoloģiju, vides aizsardzības un klimata krīzes novēršanas jautājumiem, tehnoloģijām, inovatīviem risinājumiem, arī mākslas un tradīciju apguvi.

Par lauku apdzīvotību:

  • Atbalstīt ģimeņu pārcelšanos, sekmējot labvēlīgāku kredītpolitiku mājokļa iegādei tieši lauku teritorijās, mobilitātes iespējas un attālināti pieejamus pakalpojumus;
  • Likumdošanas normas būvniecībai pielāgot atbilstoši mūsdienu risinājumiem un praksēm, t.sk. atbalstot ekoloģisko mājokļu būvēšanu;
  • Vienkāršot nosacījumus dzīvojamo ēku atjaunošanai;
  • Strādājot ar darba devējiem privātajā un publiskajā sektorā, sekmēt atbalstu un izpratni par attālinātā darba iespējām, kā arī infrastruktūras izveidi attālinātā darba nodrošināšanai.

Par strādāšanu laukos:

  • Pārskatīt nodarbinātības politiku, jo īpaši atbalsta veidus ilgstošajiem bezdarbniekiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, paredzot alternatīvus darba modeļus un atbalsta formas;
  • Paplašināt sociālās uzņēmējdarbības statusa saņemošo darītāju loku, ietverot biedrības;
  • Veidot jauno speciālistu mācības un izglītošanu, spēcinot profesionālo izglītību un tās saturu, veidojot atbilstoši lauku vides specifikai un aktualitātēm;
  • Paredzēt atbalsta instrumentus, piemēram, nodokļu atlaides veidā, uzņēmējiem par prakšu vietu un mācību un pieredzas apmaiņas nodrošināšanu topošajiem speciālistiem.

Par uzņēmējdarbību:

  • Veidot atbalsta mehānismu un uzņēmējdarbības vidi, kur papildnosacījumi (kredītpolitika, infrastruktūras un pakalpojumu izmaksu vienlīdzība) veicina un sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai ārpus nacionālajiem attīstības centriem, t.sk. paredzot papildus atbalsta kritērijus finansējuma saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai ārpus pilsētām;
  • Atbalstīt uzņēmējiem pieejamu biznesa bibliotēku izveidi – ikdienas darbam un pieredzes apmaiņām, kā arī īslaicīgai bērnu pieskatīšanai;
  • Paredzēt plašāku atbalsta instrumentu pieejamību mazajam biznesam, mājražotājiem un amatniekiem;
  • Paredzēt atsevišķas atbalsta programmas uzņēmējiem ar gada apgrozījumu līdz 100 000 Eur.

Par finanšu pārdali un nefinanšu atbalstu mazajām saimniecībām/uzņēmumiem:

  • Nepalielināt maksimālos griestus iedzīvotāju skaitam vietējo rīcības grupu darbības teritorijām nākamajā plānošanas periodā, neiekļaujot atbalsta teritorijās republikas pilsētas;
  • Paplašināt mentoru un konsultāciju atbalsta pieejamību jaunajiem un jau esošajiem uzņēmējiem, piemēram, mārketingā, komunikācijā u.c.;
  • Paredzēt īpašu atbalstu un stimulēt inovāciju ieviešanu uzņēmumos, apzinoties paaugstinātu risku šāda veida projektiem;
  • Paredzēt atbalstu uzņēmumu darbinieku mācību īstenošanai, atbilstoši to vajadzībām produktivitātes kāpināšanai un attīstībai;
  • Pārskatīt ES subsīdiju piešķiršanas sistēmu, paredzot papildu atbalstu saimniecībām, kas īsteno videi draudzīgu saimniekošanu un attīstību.

Par pieejamiem vietējiem resursiem:

  • Pieņemot lēmumu par skolu slēgšanu, izstrādāt pašvaldības vai ciema rīcības plānu un alternatīvu iespēju radīšanu ciemu sociālās vides uzturēšanai un atbrīvoto telpu izmantošanai nākotnē, t.sk. apzinot iespēju attīstīt sadarbību ar citviet pastāvošajām alternatīvajām skolām;
  • Veikt un organizēt sabiedrības, t.sk. apsaimniekotāju un īpašnieku, informēšanu un izglītošanu par alternatīvu un energoefektīvu mājokļu veidošanu;
  • Apzināties un sekmēt sabiedrības izpratni par to, ka esošie resursi nav bezgalīgi un nebūs pieejami vienmēr;
  • Samazināt piegādes ķēžu garumu, īpaši sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Par demokrātijas spēcināšanu un līdzdalību:

  • Pievērst būtisku uzmanību vietu identitātei, publisko pakalpojumu pieejamībai un līdzdalības iespējām pašvaldībās administratīvi teritoriālās reformas izstrādes laikā un pēc tās;
  • Pilnveidot likumdošanu, lai iedzīvotāji un tos pārstāvošās nevalstiskās organizācijas varētu ne vien sniegt konsultatīvu viedokli, bet reāli varētu ietekmēt būtiskus pašvaldības lēmumus, t.sk. organizējot pašvaldību referendumus;
  • Paredzēt atbalsta programmas materiālā un finanšu atbalsta pieejamībai sociālās vides uzlabošanai un kopienu attīstībai, respektējot lauku dažādību un katras vietas unikālajās vajadzības;
  • Paredzēt finanšu un operacionālās darbības atbalstu kopienu līderiem un daudzveidīgām kopienu un aktīvo iedzīvotāju iniciatīvām t.sk. netradicionālām un inovatīvām aktivitātēm.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild biedrība „Latvijas Lauku forums”.