SVVA koncepcijas priekšrocības

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

NAT/724
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības koncepcijas priekšrocības

 ATZINUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) koncepcijas sniegtās priekšrocības integrētai vietējai un lauku attīstībai
(izpētes atzinums)

 

Ziņotājs: Roman Haken

Apspriešanās Padomes pezidentvalsts Igaunija, 08/08/2017
Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību 302. pants

Izpētes atzinums

Biroja lēmums 19/09/2017
   
Atbildīgā specializētā nodaļa Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē  

21/11/2017

Pieņemts plenārsesijā 07/12/2017
Plenārsesija Nr. 530
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
152/3/0

 

 1.             Secinājumi un ieteikumi

 1.1.       Eiropas Savienība pavisam drīz sāks sarunas par politiku laikposmam pēc 2020. gada. Eiropas Komisija un dalībvalstis sākušas apspriest Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) nākamo finanšu shēmu.

 1.2.       Kā Eiropas Savienība var nostiprināt saiknes ar ES dalībvalstīm un atgūt iedzīvotāju uzticēšanos[1]?

 1.3.       Atbilde varētu būt pareizi īstenota sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) koncepcija, kas paver iespēju integrētai vietējai attīstībai, kā arī iedzīvotāju un viņu organizāciju iesaistīšanu vietējā līmenī. EESK ir pārliecināta, ka sabiedrības virzītai vietējai attīstībai varētu būt daudz priekšrocību kā sekmīgam Eiropas vietējās attīstības instrumentam.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka:

1.4.       izstrādāt skaidru redzējumu par vairāku fondu finansētas SVVA obligātu īstenošanu Eiropas Savienībā, nodrošinot SVVA koncepcijas izmantošanu visu veidu teritorijās: lauku (tostarp tālākajos, kalnu un salu reģionos), pilsētu un piekrastes;

1.5.       mudināt Eiropas Komisiju padziļināti izpētīt un analizēt iespējas ES līmenī izveidot SVVA paredzētu rezerves fondu. Neatkarīgi no tā Eiropas Komisijai būs jānodrošina, lai visām dalībvalstīm būtu nacionāls SVVA fonds ar visu četru ESI fondu (ELFLA, ERAF, ESF un EJZF) iemaksām;

1.6.       definēt visu ESI fondu saskaņotu pamatsistēmu un ES līmenī noteikt vienkāršus SVVA fonda īstenošanas noteikumus;

1.7.       atzīt, ka SVVA, kas ir LEADER metodes pastiprinājums, piedāvā dalībvalstīm unikālu iespēju partnerībā ar vietējā līmeņa ieinteresētajām personām attīstīt savas teritorijas iekļaujošākā, ilgtspējīgākā un integrētākā veidā. Lai panāktu lielāku ietekmi, 2021.–2027. gada plānošanas periodā SVVA īstenošanai jāparedz pietiekami finanšu līdzekļi. Šajā nolūkā EESK mudina Eiropas Komisiju izvirzīt dalībvalstīm obligātu prasību no katra ESI fonda budžeta vismaz 15 % piešķirt SVVA fondam un tos papildināt ar pietiekamiem valsts resursiem;

1.8.       novērst jebkādu pārrāvumu starp plānošanas periodiem un garantēt labāku 2021.–2027. gada plānošanas perioda sākumu;

1.9.       sarežģīts tiesiskais regulējums un laikietilpīgas procedūras visiem SVVA dalībniekiem ir radījušas ievērojamu birokrātiskā sloga pieaugumu. Lai vairāku fondu finansētas SVVA turpmākajā īstenošanā panāktu efektivitāti, EESK aicina 2021.–2027. gada plānošanas periodā ievērojami vienkāršot SVVA tiesisko regulējumu, īstenošanas procedūras un modeli. Jaunais politiskais un ekonomiskais konteksts būtu jāizmanto, lai samazinātu birokrātisko slogu un ieviestu vienkāršu sistēmu, kas vērsta uz iespējām un uzticēšanos. Vienkārša sistēma ir izveidota, piemēram, vispārējo dotāciju attīstības gaitā. Tā vietā, lai koncentrētos uz kļūdu novēršanu, ir vajadzīgi noteikumi, ar kuriem, īstenojot vietējās attīstības stratēģijas un projektus, patiešām var atbalstīt vietējās rīcības grupas un vietējos labumguvējus (galalietotājus);

1.10.   gatavojoties nākamajam plānošanas periodam, uzticēšanās vairošanas un integrētas vairāku fondu finansētas SVVA koncepcijas īstenošanas nolūkā nodrošināt ciešu dialogu starp visiem SVVA dalībniekiem Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Jāstiprina saiknes starp ES, iedzīvotājiem un kopienām;

1.11.   nodrošināt visu SVVA dalībnieku (iestāžu, vietējo rīcības grupu, LEADER un lauku sadarbības tīklu, maksājumu aģentūru u. c.) nemitīgu spēju veidošanu saistībā ar vairāku fondu finansētas SVVA īstenošanu;

1.12.   izmantot IT risinājumu potenciālu, lai vienkāršotu un automatizētu datu vākšanu valsts un vietējā līmenī. Pārvaldības iestādēs un vietējās rīcības grupās ir jāizplata šo sistēmu izmantošanas paraugprakse (piemēram, kā Igaunijā). IT sistēmas ir jāattīsta, faktiski iesaistot visas ieinteresētās personas, un ar tām būtu jāpalīdz veidot vispārēju stratēģiju ESI fondu vienkāršošanai;

 1.13.   izmantot līdzdalības pieeju, nodrošinot vietējās attīstības stratēģiju atbilstību — un tās pielāgot — vietējo apstākļu pārmaiņām (sociālā kohēzija, migrācija, reģionālie klasteri, zaļā ekonomika, klimata pārmaiņas, viedie risinājumi, tehnoloģijas u. c.) un izmantot jauno tehnoloģiju un IT revolūcijas priekšrocības;

 1.14.   līdztekus vietējo rīcības grupu spējai atlasīt labus projektus, to galvenā vērtība ir saistīta ar funkciju būt teritoriālām veicinātājām, tai skaitā starpteritoriju un transnacionālas sadarbības jomā. Vietējām rīcības grupām ir aktīvi jāpilda veicināšanas funkcija un transversāli jādarbojas visās nozarēs, savās teritorijās iesaistot visus attiecīgos ieinteresētos dalībniekus;

 1.15.   ir svarīgi, lai būtu redzami un tiktu uzskatāmi demonstrēti vietējo rīcības grupu sasniegumi, un nemitīgi jāvērtē vietējo attīstības stratēģiju īstenošana, un uzmanība jāpārvirza no atbilstības kontroles mehānismiem uz rezultātu nodrošināšanu, paveiktā vērtēšanu un ilgtermiņa ietekmi;

 1.16.   SVVA piepilsētu un pilsētu teritorijās ir izaicinājums attiecībā uz turpmāko ES attīstību vietējā līmenī. EESK iesaka vākt datus par sekmīgiem izmēģinājuma projektiem un organizēt informācijas un motivācijas kampaņas to plašākai izmantošanai. Vietējiem pilsētvides dalībniekiem un publiskās pārvaldes darbiniekiem būs vajadzīga apmācība. SVVA pilsētu teritorijās var izmantot kā instrumentu ES pilsētprogrammas īstenošanai un kombinēt to ar URBACT programmu.

 

2.             SVVA ieviešana un izmantošana dalībvalstīs: vispārīga informācija

 2.1.       Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir vairāk nekā 26 gadus vecās LEADER metodes atjaunināta versija. Galvenās atšķirības ir ciešāk integrētā pieeja un dažādotais finansēšanas modelis. Taču tagad dažām vietējām rīcības grupām arī lauku rajonos ir pieejami līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Sākot ar šo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) no vairākiem fondiem finansētas SVVA piemērošana ir paplašināta, ietverot arī pilsētu dimensiju.

 2.2.       Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem šajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā vairāku fondu pieeju izmanto divdesmit dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Astoņas valstis (Beļģija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta un Nīderlande) nolēma šajā plānošanas periodā to nedarīt. Tā kā sarunas bijušas sekmīgas, dažās valstīs citu fondu ieguldījums ir gandrīz 50 % (Čehijas Republikā, Portugālē, Slovākijā un Ungārijā). Lai ieviestu vairākus fondus aptverošu pieeju, valsts līmenī ir vajadzīga politiskā griba, izpratne par SVVA sniegtajiem ieguvumiem un laba ministriju sadarbība. Eiropas Komisijas mērķis ir nojaukt šķēršļus, kas kavē dažādu fondu vienlaicīgu izmantošanu, un tādā veidā palielināt sinerģiju un saskaņotību vietējā un reģionālajā līmenī.

 2.3.       2014.–2020. gada periodā LEADER pieeja ir pastiprināta. Ņemot vērā vietējo kopienu ieguldījumu teritoriālajā kohēzijā un stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanā, ES — ar pārliecinošu Eiropas Parlamenta atbalstu — ir nolēmusi atvieglot un stiprināt SVVA izmantošanu visu veidu teritorijās (lauku, pilsētu, piekrastes) un dažādām kopienu vajadzībām (it īpaši sociālajām, kultūras, vides un ekonomiskajām). 2014.–2020. gada periodā SVVA iniciatīvas ir tiesīgas saņemt atbalstu no visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem (izņemot Kohēzijas fondu), un uz tām attiecas šos fondus regulējošās Kopīgo noteikumu regulas (KNR) vienotais satvars. Tas nodrošina ES finansējuma lielāku saskaņotību un koordināciju, kā arī efektīvāku tā izmantošanu. Kopīgos noteikumus papildina ar konkrētajiem fondiem saistītas īpatnības (piemēram, attiecībā uz ELFLA vismaz 5 % ir jānovirza SVVA koncepcijai, savukārt pārējiem fondiem atbalsts SVVA ir fakultatīvs). Obligātā finansējuma prasība garantēja veiksmīgu LEADER metodes īstenošanu.

 2.4.       Šajā plānošanas periodā tā ir papildināta ar ITI instrumentu, kas koncentrējas uz lielām teritorijām (NUTS III, metropoles u. c.) un makroprojektiem. Organizēta pilsoniskā sabiedrība šajā procesā nav iesaistīta tik aktīvi kā SVVA mikroshēmā[2].

 2.5.       SVVA pamatā ir trīs savstarpēji saistīti elementi: vietējās rīcības grupas (publiskā un privātā sektora vietējo sociāli ekonomisko interešu pārstāvji), integrētas vietējās attīstības stratēģijas un precīzi definētas teritorijas. Uz visiem trim elementiem attiecas KNR izklāstītās īpašās prasības, piemēram: mērķa teritorijā jābūt no 10 000 līdz 150 000 iedzīvotāju un stratēģijās jāietver sasniedzamie mērķi, teritorijas vajadzību un potenciāla analīze, kā arī rīcības un finanšu plāni.

 2.6.       EESK pauž izbrīnu, ka 1990. gados LEADER programma bija vieglāk un vienkāršāk īstenojama nekā tagad. Mūsdienās ir datori, internets, programmatūra un mobilie telefoni, bet darbs faktiski ir kļuvis sarežģītāks. Tāpēc EESK vēlas panākt īstu vienkāršošanu — citādi šī jaunā “tehno-birokrātija” iznīcinās veiksmīgus ES instrumentus.

 

3.             Galvenie ieguvumi no vairāku fondu finansētas SVVA vietējās attīstības stratēģiju īstenošanā

 3.1.       Vairāku fondu finansētas SVVA koncepcija dalībvalstīm dod iespēju uzlabot vietējās un reģionālās spējas integrēti attīstīties. Dalībvalstu prakse liecina, ka integrēta vietējā attīstība ietekmē plašu darbību klāstu un būtiski iedarbojas uz vietējo ekonomiku un darbvietu radīšanu, it īpaši ārpus primārās lauksaimnieciskās ražošanas.

 3.2.       Turklāt integrētai vietējai attīstībai ir ļoti labvēlīga ietekme uz sociālo iekļautību, jo tā iesaista un liek līdzdarboties dažādām ieinteresētajām personām (dažādu veidu dalībniekiem, vecuma grupām, dzimumiem). SVVA rada izdevību iesaistīt vairāk reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresēto personu, nekā tas bija iespējams ar LEADER, kas saņēma tikai ELFLA atbalstu. Ar SVVA reģionālā attīstība iegūst lielāku nozīmi.

 3.3.       ES kohēzijas politikas mērķis ir panākt teritoriālo kohēziju, kas ir arī SVVA koncepcijas mērķis. SVVA aptver visu veidu teritorijas: lauku, pilsētu un piekrastes; dažādas sabiedriskās vajadzības (sociālās, kultūras, vides un ekonomiskās) un dažādus finansēšanas mehānismus (iesaistīti četri ESI fondi). SVVA koncepcijas ieviešana visu veidu teritorijās sekmē kohēziju starp lauku, piepilsētu un pilsētu teritorijām un palīdz novērst vai apturēt perifērijas efektu.

 3.4.       Integrētas vietējās attīstības veicināšanā nozīmīga loma ir SVVA metodoloģijai tās komponentu dēļ: augšupēja pieeja, ar konkrētu teritoriju saistītas vietējās attīstības stratēģijas, publiskā un privātā sektora partnerības, inovācija, integrēta un daudznozaru pieeja, tīklu veidošana un sadarbība, kā arī decentralizēta pārvalde. Lai atbalstītu SVVA metodoloģijas pareizu īstenošanu, ir nepieciešama informācijas apmaiņa, izplatīšana un pašas metodes un tās priekšrocību labāka pamanāmība.

 3.5.       Vairāk nekā 26 gadu pieredze LEADER programmas īstenošanā ir parādījusi, ka LEADER/SVVA metodoloģija darbojas, ka tā ir ilgtspējīgs un efektīvs teritoriju attīstīšanas veids un ka tai ir ilgtermiņa ietekme uz vietējo attīstību. SVVA ir izvērsusi šo potenciālu tālāk ar ciešāk integrētu pieeju, kuru, pateicoties tās daudzveidīgajam īstenošanas modelim, var uzskatīt par vēl efektīvāku.

 3.6.       Šis daudzveidīgais SVVA īstenošanas modelis palīdz dalībvalstīm un vietējām teritorijām samazināt riskus un uzlabot pārredzamību.

 3.7.       EESK stingri atbalsta augšupējo pieeju lēmumu pieņemšanas procesā, kas garantē, ka investīcijas atbilst vietējo teritoriju faktiskajām vajadzībām un potenciālam. Iecerēts, ka SVVA būs vēl elastīgāka, tā aptvers visas iespējamās kopienas vajadzības un ļaus vietējiem iedzīvotājiem izvēlēties pašus svarīgākos jautājumus viņu vietējās attīstības stratēģijai.

 3.8.       Viena no SVVA metodes lielākajām priekšrocībām ir vietējo dalībnieku iesaistīšana un to spēju veidošana. Integrēta vietējā attīstība ir vislabākais veids, kā veidot saiknes un sinerģiju starp dažādām ieinteresētajām personām un vietējās attīstības jautājumiem.

 3.9.       EESK atzinīgi vērtē to, ka SVVA ir process, kas saistīts ar vietējo iedzīvotāju nemitīgu līdzdalību un apmācību. Tās ciešāk integrētā pieeja paver vietējām kopienām vairāk iespēju palielināt spējas un zināšanas. Lauku, pilsētu un piekrastes reģionu savstarpējās saiknes nozīmē to, ka iesaistītie var viens no otra mācīties un iekļaujošākā veidā rast būtisku problēmu risinājumus. Pastāvīga sadarbība, tīklu veidošana un apmācība veicina labu pārvaldību.

 3.10.   Vietējās attīstības jomā pieaug zaļās ekonomikas, sociālās iekļautības, nabadzības mazināšanas, migrācijas jautājumu, reģionālo klasteru, saiknes starp lauku, pilsētu un piekrastes reģioniem, viedo risinājumu un IT tehnoloģiju nozīme. SVVA rada iespējas visām dažādo veidu teritorijām (lauku, pilsētu un piekrastes) un kopienām sadarboties šo izaicinājumu pārvarēšanā. Vairāku fondu finansētas SVVA pieeja ir ļoti labs “viedo ciematu” koncepcijas atbalsta mehānisms, kas izmanto spēju veidošanu, ieguldījumus, atbalstu inovācijai un tīklu veidošanu, kā arī nodrošina novatoriskus finansēšanas instrumentus, lai uzlabotu pakalpojumus un infrastruktūru[3].

 3.11.   EESK pauž cerību, ka ES finansējuma lielāka saskaņotība un koordinācija atvieglos vietējo dalībnieku uzdevumu izstrādāt daudznozaru stratēģijas, kuru pamatā ir vairāku fondu kombinācija un kuras ir labāk piemērotas jauktām teritorijām (piemēram, lauku-pilsētu-piekrastes). Līdz šim, lai vienkāršotu ar vairāku fondu finansētām stratēģijām saistītus jautājumus, ir jāizveido “galvenais fonds” nolūkā segt visas pārvaldības izmaksas valsts līmenī. SVVA regulējums ar ES līmeņa vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz visiem ESI fondiem vēl efektīvāk samazinātu birokrātisko slogu.

 3.12.   EESK ir pārliecināta, ka četru ESI fondu visu veidu prioritāro jomu iekļaušana vietējās attīstības stratēģiju īstenošanā rada daudz priekšrocību visu veidu vietējām rīcības grupām[4].

 3.13.   SVVA ir Eiropā sakņota augšupēja attīstības koncepcija, kas var palīdzēt atsvērt antieiropeiskas tendences vietējās kopienās, veicinot sociālo iekļaušanu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību teritorijās, kurās tā tiek piemērota.

 

4.             Galvenās vajadzības un grūtības saistībā ar vairāku fondu finansētas SVVA īstenošanu 2014.–2020. gadā

 4.1.       Valsts līmenī vislielākie šķēršļi ir izrādījušies vāja kohēziju starp dažādiem fondiem un vāja teritoriālā kohēzija, kā arī nepilnīga lēmumu pieņēmēju izpratne par SVVA sniegtajām priekšrocībām. Īstu sinerģiju starp dažādiem fondiem un teritorijām (lauku, pilsētu un piekrastes) ir bijis grūti panākt, jo nacionālā līmenī starp fondiem joprojām pastāv “robežas”. Katram fondam ir atšķirīgi noteikumi un regulējums, un lielākajā daļā valstu, kuras īsteno vairāku fondu finansētu SVVA, pārvaldības iestāžu sadarbība ir vāja un nav skaidras koordinācijas. Tikai Zviedrija īsteno vairāku fondu finansētu SVVA visā valsts teritorijā un ir padarījusi visus četrus ESI fondus pieejamus visu veidu (lauku, pilsētu un piekrastes) vietējām rīcības grupām.

 4.2.       Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus un prasības, kas ir pretrunā vienkāršošanai. Vienkāršošanai ir jābūt reālai vienkāršošanai atbilstīgi Eiropas Komisijas ierosinātajiem noteikumiem. Vajadzīga apmācība un skaidra šo modeļu izpratne. Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas teikto LEADER projektā ir ne vairāk kļūdu kā projektos, ko īsteno dažādu citu pasākumu ietvaros.

 4.3.       Dalībvalstīm nevajadzētu pārvērst SVVA par līdzekli, kā sarūpēt iezīmētu finansējumu iepriekš noteiktu valsts pasākumu kopuma ietvaros. SVVA vajadzētu būt “platjoslas” attīstības instrumentam ar vietējā līmenī definētiem pasākumiem.

 4.4.       Plānošanas perioda uzsākšana ir ļoti aizkavējusies. Ne visas valstis ir spējušas nodrošināt nepārtrauktību starp plānošanas periodiem un raitu īstenošanu, un tas ir izraisījis lielu nenoteiktību, kā arī motivācijas un esošo zināšanu zudumu. Turpmāk no tā ir jāizvairās.

 4.5.       EESK apzinās, ka šīs metodes potenciālu neļauj izmantot uzticēšanās trūkums SVVA dalībnieku starpā. Šī uzticēšanās ir nemitīgi jāveido. Nemitīga sodīšana īstenošanas laikā iedragā uzticēšanos un kaitē labam dialogam. Pārvaldības iestādēm, to skaitā maksājumu aģentūrām, ir tiesības nepiemērot sodu, un tās ir jāizmanto biežāk.

 4.6.       Nav īstenots faktiskais vienkāršošanas potenciāls ar IT risinājumu izstrādes palīdzību. Ne visi SVVA dalībnieki ir bijuši iesaistīti IT rīku izstrādes procesā, un tas ir radījis grūtības izmantot šīs sistēmas. Izstrādājot SVVA īstenošanai paredzētus IT rīkus, jāuzticas vietējo rīcības grupu praktiskajām zināšanām. Pārvaldības iestāžu izstrādātajām IT platformām jāatbilst visu SVVA dalībnieku vajadzībām. Vietējām rīcības grupām ir jāpiešķir elastīgas un atvērtas platformas, kas ļauj īstenot vietējās attīstības stratēģijas atbilstoši attiecīgās teritorijas īpatnībām. Jāizvairās no standartizācijas.

 4.7.       EESK konstatē, ka daudzās dalībvalstīs pastāv neatbilstība starp gaidīto, centieniem un finanšu līdzekļiem. Ja nolūks ir sasniegt taustāmus rezultātus, ir jāiegulda pietiekami daudz naudas, lai tas, kas tiek gaidīts, būtu reālistisks. Lai panāktu ietekmi, jābūt reālistiem un no katra ESI fonda jāpiešķir SVVA pietiekams finansējums. Eiropas Savienībā šajā jomā ir vairāki labi piemēri (piemēram, Saksija ar 40 % un Astūrija ar 17 % no to lauku attīstības programmām).

 4.8.       Vājš dialogs starp visiem SVVA dalībniekiem (pārvaldības iestādēm, vietējām rīcības grupām, maksājumu aģentūrām, LEADER tīkliem — tādiem kā ELARD un LEADER un lauku tīkli valsts līmenī) ir radījis aizvien lielāku birokrātiju un ievērojami aizkavējis plānošanas perioda uzsākšanu un līdzekļu piešķiršanu projektu iesniedzējiem. Starp dažādām valsts līmeņa iestādēm un ministrijām ir nepieciešama efektīva un pārredzama koordinācija, kā arī ciešs dialogs ar vietējām rīcības grupām. Būtu jāstiprina arī Eiropas Komisijas un vietējo rīcības grupu tiešais dialogs — šajā jomā EESK varētu palīdzēt.

 4.9.       Konstatēts, ka lielākajā daļā dalībvalstu nenotiek iestāžu un vietējo rīcības grupu spēju veidošana, kas tām palīdzētu īstenot vairāku fondu finansētu SVVA. Lai palielinātu SVVA dalībnieku veiktspēju, ir jānodrošina iespēja nemitīgi mācīties un radīt kopīgu izpratni par vairāku fondu finansētu SVVA. Jānostiprina koleģiāla gaisotne. Vietējām rīcības grupām un iestādēm jābūt labi apmācītām un informētām vienai par otras reālo situāciju. To varētu nodrošināt, amatpersonas, vietējo rīcības grupu locekļus un vietējā līmeņa ieinteresētās personas iesaistot faktu vākšanas misijās, apmācībā, personāla apmaiņā u. c. EESK ierosina šādu programmu finansēt, paplašinot Erasmus programmu.

 4.10.   EESK ir pārliecināta, ka vairāku fondu finansētas SVVA pievienotā vērtība un iespējamie īstenošanas modeļi nav tikuši pienācīgi izskaidroti ES līmenī. Trūkst skaidra redzējuma par to, kā dalībvalstīm faktiski būtu jāīsteno vairāku fondu finansēta SVVA. Dalībvalstīm jādod vienkārši modeļi, struktūras un paraugprakse.

 4.11.   Vietējo rīcības grupu kā attiecīgās teritorijas veicinātāju faktiskais potenciāls nav pietiekami labi izmantots. Jārada apstākļi, kas ļautu vietējām rīcības grupām koncentrēties uz savu funkciju mobilizēt teritoriju, palīdzēt rasties labākajām idejām un tās īstenot. Pētījumi liecina, ka ir vajadzīgs vietējo rīcības grupu kā starpnieku atbalsts, lai veicinātu integrētu vietējo attīstību. Vietējās rīcības grupas ir spējīgas strādāt dažādās nozarēs un apvienot dažādas ieinteresētās personas. Vietējo rīcības grupu uzdevums ir ne tikai būt par finansējuma avotu un darboties kā papildu administratīvajam līmenim, bet arī rīkoties kā īstenai attīstības organizācijai, kas ar atbilstīgu finansiālo un organizatorisko atbalstu sāk sadarbības projektus un nodrošina apmācību un tīklu veidošanu.

 4.12.   Attiecībā uz vietējās attīstības stratēģijām bieži vien trūkst skaidru un vienkāršu vērtēšanas un uzraudzības modeļu. Vērtēšanai ir jābūt kopienas mācību procesa sastāvdaļai, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vietējās rīcības grupas nemitīgi vāktu informāciju un izvērtētu savu stratēģiju īstenošanu. Būtu jāievieš progresīvi IT risinājumi datu vākšanai un analīzei un tie jākombinē ar līdzdalības procesiem un kvalitatīvu analīzi saskaņā ar SVVA principiem. SVVA saskaņotas uzraudzības un novērtēšanas instrumentos būtu jāveic ES līmeņa ieguldījumi. Zviedrijā ar labiem rezultātiem ir izmantota “stāstu stāstīšanas” (storytelling) metode.

 4.13.   Ir konstatēta pārvaldības iestāžu pilnvaru ļaunprātīga izmantošana dažās dalībvalstīs, kurās nav noticis LEADER/SVVA dalībnieku dialogs un vietējām rīcības grupām nebija iespējas piedalīties diskusijās kā līdzvērtīgiem partneriem. EESK arī brīdina par vietējo pašvaldību dominēšanu un to politiskās darba kārtības īstenošanu ar SVVA resursiem. Jānodrošina, lai vietējās rīcības grupas var strādāt un pieņemt lēmumus neatkarīgi, bez oficiāla vai neoficiāla spiediena no pašvaldību puses.

 

5.             EESK priekšlikumi 2021.–2027. gada plānošanas periodam ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī

 Eiropas līmenī:

 5.1.       ES līmenī izstrādāt skaidru redzējumu par vairāku fondu finansētas SVVA obligātu īstenošanu, lai, cik drīz vien iespējams, piedāvātu vienkāršus modeļus un pamatnostādnes un ieviestu paraugpraksi, kā dalībvalstīs iespējami drīz (2018) īstenot vairāku fondu finansētu SVVA.

 5.2.       Meklēt netradicionālus risinājumus, padziļināti pētot un analizējot iespējas ES līmenī izveidot SVVA rezerves fondu. Neatkarīgi no tā Eiropas Komisijai būs jānodrošina, lai visām dalībvalstīm būtu nacionāls SVVA fonds.

 5.3.       Definēt visu ESI fondu vienotu satvaru un ES līmenī noteikt vienkāršus SVVA fonda īstenošanas noteikumus.

 5.4.       Pieprasīt izveidot īpašu SVVA finansējuma avotu (SVVA fondu) ar visu četru ESI fondu ieguldījumiem, kas orientēti uz visām laukiem, pilsētām un piekrastes teritorijām paredzēto dažādo valsts līmeņa fondu prioritārajām jomām (sk. turpmāk ierosināto modeli).

 5.5.       Izvirzīt dalībvalstīm prasību piešķirt SVVA fondam vismaz 15 % no katra ESI fonda budžeta un pietiekamus valsts resursus.

 5.6.       Stiprināt SVVA dalībnieku dialogu visos līmeņos (Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī).

 5.7.       Atrast vieglāk iegaumējamu un pieņemamu nosaukumu — labs nosaukums šim instrumentam būtu, piemēram, LEADER tā sekmīgās vēstures dēļ.

 5.8.       Dalīties ar paraugpraksi saistībā ar jaunās SVVA izmantošanu pilsētu teritorijās un paredzēt šim nolūkam vienu konkrētu vietu, lai informācija nav jāmeklē visos ģenerāldirektorātos (piemērs: www.clld-u.eu).

 

Valsts vai (decentralizētās administrācijās) reģionālā līmenī:

 5.9.       Garantēt vairāku fondu finansētas SVVA koncepcijas piemērošanu visiem teritoriju veidiem (lauku, pilsētu un piekrastes) un izmantot integrētas vietējās attīstības priekšrocības.

 5.10.   Piešķirt nacionālajam SVVA fondam vismaz 15 % no katra ESI fonda finansējuma un pievienot pietiekamus valsts resursus, lai nodrošinātu šīs metodes reālā potenciāla īstenošanu.

 5.11.   Izstrādāt SVVA darbības programmu, saskaņā ar kuru fonds tiks izmantots, lai atbalstītu integrētu vietējo attīstību lauku, pilsētu un piekrastes teritorijās. SVVA fondu katrā dalībvalstī vajadzētu iezīmēt mērķiem, kas izvirzīti vietējās attīstības stratēģijas, nenošķirot vai nenodalot starp dažādiem ESI fondiem. SVVA fonds būtu jāizmanto decentralizēti ar vietējo rīcības grupu palīdzību, lai stratēģijas varētu reaģēt uz vietējām vajadzībām un problēmām.

 5.12.   Izveidot vienu pārvaldības iestādi SVVA īstenošanai valsts līmenī.

 5.13.   Novērst pārrāvumus starp plānošanas periodiem un nodrošināt 2021.–2027. gada plānošanas perioda netraucētu uzsākšanu.

 5.14.   Padarīt iespējamu intensīvu dialogu starp visiem SVVA dalībniekiem valsts līmenī un ar vietējām rīcības grupām, lai valsts līmenī izstrādātu SVVA darbības programmu.

 5.15.   Nodrošināt iestāžu un vietējo rīcības grupu nemitīgu spēju veidošanu.

 5.16.   Izmantot holistisku IT risinājumu izstrādes potenciālu, lai atvieglotu SVVA procesa īstenošanu. IT rīku izstrādē jāiesaista visi SVVA dalībnieki, un visiem dalībniekiem jāgūst labums no izstrādātajiem IT risinājumiem.

 5.17.   Turpināt sadarbību, izmantojot integrētu teritoriālo ieguldījumu (ITI) instrumentu, ko pielieto lielākām teritorijām un makroprojektiem.

 5.18.   Sagatavot SVVA kā sinerģijas instrumenta ieviešanas kampaņu, lai panāktu efektivitāti, partnerību, subsidiaritāti un finansiālu atbalstu.

 

Reģionālajā un vietējā līmenī:

 5.19.   Nodrošināt, lai integrētai vietējai attīstībai būtu faktiska pievienotā vērtība un lai izmaksas būtu pamatotas. Gūt labumu no teritoriālās kohēzijas, kas rada sinerģiju un palīdz izmantot jaunus resursus un iespējas.

 5.20.   Attiecīgā gadījumā un lai uzlabotu teritoriālo kohēziju un palielinātu vietējo rīcības grupu administratīvās spējas, nopietni apsvērt visu dažādo veidu teritoriju (lauku, pilsētu un piekrastes) iekļaušanu vienā vietējās rīcības grupā vai izveidot spēcīgas saiknes starp vietējās attīstības stratēģijām dažādu veidu teritorijās. Vienlaikus jāpievērš uzmanība tam, lai vietējās rīcības grupas nekļūtu pārāk lielas un nezaudētu saikni ar iedzīvotājiem.

 5.21.   Nodrošināt vietējās attīstības līdzdalības stratēģiju atbilstību — un tās pielāgot — mainīgajam dzīves un darba apstākļiem un iekļaut tajās visus attiecīgos jautājumus (sociālo kohēziju, nabadzības mazināšanu, migrāciju, reģionālos klasterus, zaļo ekonomiku, klimata pārmaiņas, viedos risinājumus, tehnoloģijas u. c.), un izmantot jauno tehnoloģiju un IT revolūciju.

 5.22.   Aktīvi pildīt veicināšanas funkciju un darboties visās nozarēs, iesaistot visus vietējās rīcības grupas teritorijā esošos attiecīgos ieinteresētos dalībniekus. Īpašu uzmanību pievērst līdzdalības procesu izstrādei un īstenošanai.

 5.23.   Aktīvi darboties starpteritoriju un transnacionālas sadarbības jomā.

 5.24.   Nodrošināt vietējo dalībnieku un vietējo rīcības grupu personāla pastāvīgu apmācību, tīklu veidošanu un sadarbību.

 5.25.   Organizēt vietējās attīstības stratēģiju īstenošanas pastāvīgu novērtēšanu un rast veidus, kā šajā vērtēšanas procesā iesaistīt vietējos iedzīvotājus.

 

Briselē, 2017. gada 7. decembrī

Georges Dassis
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

 

_____________

[1]           Saskaņā ar prioritāti Nr. 10: Demokrātisku pārmaiņu Savienība.

[2]           RK atzinums COTER VI/031 – “Integrēti teritoriālie ieguldījumi – mērķuzdevums ES kohēzijas politikā laikposmam pēc 2020. gada”, ziņotājs: Petr Osvald.

[3]           EESK atzinumi “No Korkas deklarācijas 2.0 uz konkrētiem pasākumiem”, OV C 345, 13.10.2017., 37. lpp., “Ciemati un mazpilsētas” (pieņemts 18.10.2017., vēl nav publicēts OV) un informatīvais ziņojums “2007.–2013. gada lauku attīstības programmu ex post novērtējums”, pieņemts 18.10.2017.

[4]           No Eiropas semināra “SVVA pieredzes izmantošana — izturētspējīgu vietējo kopienu veidošana”, Ungārijā 2017. gada 8.–10. novembrī, ko rīkoja Eiropas Komisija (ar Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD un Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD atbalstu).