3.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcija

3.Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcija: 3LLKP_rezolucija

No 2017. gada 15. līdz 18. jūnijam Kandavā notika 3. Latvijas Lauku kopienu parlaments ar mērķi izstrādāt ceļa karti Latvijas lauku nākotnei, kas tika veikts dialogā starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un politikas veidotājiem un īstenotājiem. Darba grupu rezultātā tika identificētas konkrētas rīcības, kas īstenojamas tuvāko divu gadu laikā, lai veicinātu Latvijas lauku, mazpilsētu un reģionu ilgtspējīgu attīstību. 

Izmantojot parlamenta darba grupās apkopoto informāciju, izteiktos viedokļus un priekšlikumus, 3. Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieki diskutēja par sekojošiem darbības virzieniem, kuri būtu vērtējami Latvijas izaugsmes un attīstības mērķu sasniegšanai:

 

  • I Atbildība par Valsts attīstību: Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam.
  1. Vērtēt pamatotību un lietderību fondu pieejas mainīšanai nākamajā periodā, kā vienu no pieejām minot multifondu[1] principu; vērtēt principa– nauda seko iedzīvotājam – ieviešanu plānošanā un finansēšanā.
  2. Aktivizēt un motivēt iedzīvotājus lielākai kopienu[2] iesaistei, radot iespēju īstenot projektus, kurus šobrīd īsteno pašvaldības (realizējamas idejas un konkurence pašvaldības iekšienē).
  3. Līdz ar iedzīvotāju pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības prasmju stiprināšanu, mazināt pašvaldību lomu un iesaisti uzņēmējdarbībā.
  4. Stiprināt pierādījumos balstītu un mērķtiecīgu politikas plānošanu, nodrošinot kvalitāti unatbilstībuvisos lēmumu pieņemšanas līmeņos[3].

 

  • II Atbildība par lauku attīstību: Latvijas lauku attīstības programma pēc 2020. gada.
  1. Skaidri definēti mērķi lauku attīstībai (ietverot laukus[4] kā dzīvesvietu, skatīt kopumā, nevis tikai lauksaimniecībā; darīt skaidri zināmus noteikumus finansējumam pēc 2020. gada, ilgtermiņa plāni).
  2. Efektīvi izmantot esošos resursus (turpināt atbalstīt efektīvas programmas, radīt kompaktas iespējas uzzināt par dažādām iespējām finansējuma saņemšanai, mazināt birokrātiskās prasības, subsidēti pakalpojumi un transports, sadarboties, paaugstināt atbalstu inovatīviem projektiem, visos veidos atbalstīt ražošanu).
  3. Vietējo cilvēku novērtēšana un lauku dzīves popularizēšana (t.sk. izglītības pieejamības un kvalitātes paaugstināšana, kritiskās domāšanas veicināšana, vērtību socializācija, līderu atbildība, individuālas vērtības apzināšana un stiprināšana, labās prakses par jauniem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, identitātes stiprināšana), reemigrācijas pasākumi.

 

  • III Atbildība par reģionālo attīstību: Reģionālās politikas pamatnostādnes pēc 2019. gada.
  1. Kvalitatīva darbaspēka piesaistīšana (nodrošināta dzīves vieta, kredīta fondi, nodokļu atlaides u.c.)
  2. Uzņēmējdarbības atbalsts: uzņēmējam un teritorijai:
    1. Sakārtota infrastruktūra (ceļi, internets, elektrība..)
    2. Iepirkumi teritorijas uzņēmējiem (CO2 ierobežojumus izmantojam kā Zviedrijā[5])
    3. Granti jaunam uzņēmējam
    4. Pašnodarbinātiem
    5. Sadarbība visos līmeņos, tai skaitā ar augstskolām
  3. Stabila un taisnīga nodokļu sistēma
    1. Vismaz 300 eiro neapliekamais minimums
    2. Uzņēmēju “Baltais saraksts”

 

  • IV Atbildība par sabiedrības virzītu attīstību: Sabiedrības virzīta vietējā attīstība un LEADER pieeja pēc 2020. gada.
  1. SVVA stratēģijas ieviešanas pētījumu gatavot pēc vienotiem kritērijiem ar skatu uz nākotni – multifondu pieejas īstenošanu.
  2. Nākamajā LEADER periodā iekļaut stratēģiskos projektus ar “trakajām idejām”.
  3. Iespējami drīz prezentēt stratēģijas komisijai VRG vajadzības un skatījumu nākotnē uz multifondupieejas īstenošanu.

 

  • V Deleģētā atbildība kopīgu mērķu sasniegšanā: Ministriju un pašvaldību deleģējumi nevalstiskajām organizācijām.
  1. Aicināt VARAM izstrādāt īsas vadlīnijas, kā noteikt deleģētās funkcijas vai uzdevuma efektivitāti.
  2. Aicināt VARAM izstrādāt standarta (parauga) deleģējuma līguma formu.
  3. Rosināt MK un NVO memoranda padomi kopā ar VARAM organizēt dažāda veida pasākumus deleģēšanas problemātikas tematikā un atbilstošo likumu kontekstā (nepieciešamās izmaiņas u. tml.).

 

  • VI Atbildība vienam pret otru: Sabiedrības iesaiste un caurspīdīgums valsts pārvaldes un pašvaldību darbā normatīvajā regulējumā un praksē.
  1. Valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācija ar sabiedrību:
    1. Nodrošināt atgriezenisko saiti par pieņemtajiem lēmumiem (t.sk., kādēļ nav iestrādāti iesniegtie priekšlikumi),
    2. Skaidrot, kā lēmums ietekmēs sabiedrības ikdienu,
    3. Popularizēt sabiedrības līdzdalības efektivitātes labos piemērus,
    4. NVO (sabiedrības) koordinators ministrijā un pašvaldībā,
    5. Info materiālos ziņo par pašvaldību attīstību,
    6. Tiešraidē translēt arī komisijas sēdes,
    7. NVO skaidro sabiedrībai pašvaldību darbu un lēmumus iedzīvotājiem saprotamā “valodā”[6].

2.Metodes, kā iesaistīt sabiedrību:

  1. Veicināt līdzdalību, iesaisti, viedokļu apkopošanu lokālā līmenī un to nodot centram.
  2. Jaunas līdzdalības metodes (konsultatīvās padomes, sociālie tīkli, pagasta padomes, kultūras pasākumi, balsošana analogi Manabalss.lv.

3.MK noteikumi Nr.171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”:

  1. Monitorings no, iespējami, VARAM un
  2. Deleģēšana – NVO nodrošināt informāciju nodošanu sabiedrībai.

 

  • VII Atbildība par iekļaujošu sabiedrību: Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes pēc 2018. gada.
  1. Sistēmiska atbalsta nepieciešamība NVO.
  2. Pilsoniskas izglītības nodrošināšana – daudzveidīga neformāla izglītība pieaugušajiem.
  3. Informācijas pieejamības nodrošināšana par NVO atbalsta iespējām, labās prakses popularizēšana, sadarbības nodrošināšana starp novadiem.

 

  • VIII Atbildība par bērnu un jauniešu (dzīves) pieredzi: Skolas soma un laikmetīgā māksla lauku teritorijās un mazpilsētās.
  1. Atzīt kultūras izpratnes un izpausmes kā nozīmīgas 21. gadsimta kompetences apgūšanas nepieciešamību visiem Latvijas skolēniem, t.sk., pilnveidot augsta profesionālā līmeņa piedāvājumu un līdztiesību pieejamībā lauku un mazpilsētu jauniešiem.
  2. Veidot un īstenot projektu „Latvijas skolas soma” ciešā izglītības un kultūras nozaru profesionāļu sadarbībā, pašvaldībām uzņemoties koordinējošo lomu norišu daudzveidības, līdzekļu efektīvas izmantošanas un līdztiesīgas visu skolēnu iesaistes nodrošināšanā. Akcentēt daudzveidīgu kultūras un mākslas nozaru un radošo industriju lomu mūsdienīgas karjeras izvēles un augstas pievienotās vērtības radīšanā.
  3. Izveidot platformu informācijas un labās prakses piemēru izplatīšanai, piedāvājumu kvalitātes izvērtēšanai un metodiskā atbalsta sniegšanai izglītības un kultūras nozaru profesionāļiem.

 

  • IX Atbildība pāri robežām: lv – e-pakalpojumi un informācijas banka Latvijā un ārvalstīs.
    1. Veicināt portāla latvija.lv atpazīstamību, fokusējoties uz atsevišķiem sabiedrības segmentiem un tiem atbilstošajiem informācijas kanāliem.
    2. Sadarboties ar NVO – piemēram, Banku asociāciju, LTRK, u.c., lai veicinātu visu banku, kas Latvijā apkalpo juridiskas un fiziskas personas, piesaisti portāla latvija.lv darbībai.
    3. Nodrošināt atbilstošu kontroli par MK noteikumu izpildi (no VARAM puses) pašvaldībās. Pašvaldībām atbildīgi nodrošināt ticamus, pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem (t.sk., laukos, ārzemēs).

 

  • X Atbildība par pārmaiņām kopienā: Kinofilma un diskusija.
  1. Savstarpējās sarunas– dalīšanās ar saviem dzīvesstāstiem un pieredzi. Tas vajadzīgs, lai mēs zinātu, kādi cilvēki dzīvo mūsu kopienā un kādi ir dzīves pieredzē balstītie kopienas resursi.
  2. Dialogs ar citādi domājošajiem– atrast pieeju, kā veidot dialogu ar citādāk domājošiem kopienā un valstī un iemācīties, kā vienoties ar citādāk domājošiem par kopīgu cerīgu nākotni un ilgtspējīgiem risinājumiem.
  3. Kooperēšanās – kopīga vietējo resursu izmantošana, koplietošana.
  4. Devīze – NEESI VIENALDZĪGS!: ej pie kaimiņa, kooperējies, neesi vienaldzīgs pret vietu, pret bērniem, pret bērnu un kopienas nākotni!

 

 

  1. Latvijas Lauku kopienu parlamenta laikā izstrādāto ieteikumu īstenošana sekmēne tikai Latvijas lauku, bet visas Latvijas attīstību, jo lauku teritoriju attīstība ietekmē līdzsvarotas reģionālās attīstības iespējamību Latvijā. Tieši spēja sadarboties ir teritorijas attīstību noteicošais faktors, kas vairākkārt apstiprinājās darba grupu diskusiju gaitā.

 

 

Kontakti

Anita Seļicka, Latvijas Lauku forums

E-pasts: anita.selicka@gmail.com

Tel.: 29442492

Vairāk informācijas: www.laukuforums.lv

 

 

Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 69 biedru organizācijas. Vairāk par LLF: www.llf.partneribas.lv

 

[1] Vairāku fondu pieeja

[2] Ģeogrāfiska un Interešu

[3] Nacionāla, reģionāla un vietēja

[4] Lauku teritorijās un mazpilsētas

[5]Zviedrija, kā viens no piemēriem

[6] Skaidri un nepārprotami

 

Latvijas Lauku kopienu parlamentu „Visai Latvijai jādzīvo! – Lauku nākotnes ceļa izstrāde” organizē Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Kandavas partnerību un Kandavas novada pašvaldību. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta līguma Nr.2017.LV/NVOF/DAP/MAC/029/01