download

LEADER pieeja

LEADER nav kārtējais ES fonds – tā ir attīstības metode, kas balstīta „no apakšas uz augšu” principā.

Kas ir LEADER?
LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. LEADER būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot gan par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.

LEADER vīzija – ar dzīvi apmierināts cilvēks laukos, kas spēj realizēt savas ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Ko paredz LEADER?
Pieeja tiek balstīta uz vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kas paredzētas skaidri noteiktu vietēja līmeņa problēmu risināšanai, kas aktuālas konkrētās lauku teritorijas iedzīvotājiem, kā arī nosaka vietējās teritorijas attīstības prioritātes.
Stratēģijas izstrādē un īstenošanā tiek izmantota apvērsta pieeja, kas nosaka aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu gan stratēģijas izstrādē, gan apstiprināšanā un stratēģijas īstenošanā.
Savukārt, lai nodrošinātu kopīgu (integrētu) skatījumu uz lauku attīstības jautājumu risināšanas iespējām, stratēģijas izstrāde, saskaņošana un īstenošana tiek uzticēta vietējām partnerībām, kuras apvieno pārstāvjus no dažādiem lauku attīstībā iesaistītiem sektoriem un lauku iedzīvotāju interešu grupām (turpmāk – “vietējas rīcības grupas”).

2014.-2020. gada perioda vietējo rīcības grupu kontaktinformācija un prioriātes pieejamas ŠEIT. Finansējuma sadalījumu pa teritorijām meklē Lauku atbalsta dienesta mājaslapā ŠEIT.

LEADER paredz iespēju veicināt sadarbību starp lauku iedzīvotājiem, partnerībām vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī attīstīt vietējo partnerību sadarbības tīklu informācijas un pieredzes apmaiņai.

Ko LEADER dod lauku iedzīvotājam?

  • Iespēju pašiem noteikt lauku attīstības virzienus, iesaistoties lauku teritorijas vajadzību noteikšanā;
  • Iesaistīties lēmumu pieņemšanā par noteiktām lauku attīstības idejām (projektiem) nepieciešamo atbalstu;
  • Īstenot vietējās attīstības projektus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabojumiem konkrētā lauku teritorijā;
  • Jaunu skatījumu uz lauku dzīves apstākļiem un iespējām;
  • Rod iespēju veidot vai uzlabot lauku iedzīvotājam nepieciešamos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk viņa dzīves vietai;
  • Veido piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju un vairo iespējas lauku teritorijās (īpaši jauniešiem);
  • Dod iespēju paplašināt vietējās zināšanas, motivācijas, resursus un izmantot tos savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
  • Uzsākt jaunas ekonomiskās aktivitātes lauku teritorijās un palielinātu esošā produkta vai jaunizveidotā produkta konkurētspēju un atpazīstamību tirgū.
  • Rūpēties par lauku teritorijai raksturīgās kultūras un dabas vides, tradīciju saglabāšanu un saudzīgu (ilgtspējīgu) izmantošanu.

LEADER pieeja ir balstīta uz vietējās lauku attīstības stratēģiju izstrādi, kas paredzētas skaidri noteiktu un iedzīvotājiem aktuālu vietēja līmeņa problēmu risināšanai, kā arī nosaka vietējās teritorijas attīstības prioritātes. Stratēģijas izstrādē un īstenošanā aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Savukārt, lai nodrošinātu vienotu skatījumu uz lauku attīstības jautājumu risināšanu, stratēģijas izstrāde un saskaņošana tiek uzticēta vietējām rīcības grupām jeb partnerībām, kuras apvieno dažādu lauku attīstībā iesaistīto sektoru un lauku iedzīvotāju interešu grupu pārstāvjus.

2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas galvenie mērķi un uzdevumi ir sniegt atbalstu lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai. Ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības pieeju tiks veicināta lauksaimniecības nozares, zvejniecības un akvakultūras nozares konkurētspēja.
LEADER pieejas septiņas galvenās iezīmes

LEADER koncepcija

LEADER pieeja balstās uz koncepciju, saskaņā ar kuru, ņemot vērā Eiropas lauku teritoriju dažādību, attīstības stratēģijas ir iedarbīgākas un efektīvākas, ja lēmumu par tām pieņem un tās īsteno vietējie dalībnieki vietējā līmenī, ar noteikumu, ka procedūras ir skaidras un pārredzamas un ka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes sniedz atbalstu un vajadzīgo tehnisko palīdzību labas prakses pārņemšanai.
LEADER atšķiras no tradicionālākiem lauku politikas pasākumiem ar to, ka tajā ir norādes uz to, „kā” darboties, nevis „kas” jādara. LEADER pieeju veido septiņas galvenās iezīmes. Turpmāk sniegts katras atsevišķas iezīmes apraksts, taču ir svarīgi minētās iezīmes uzskatīt par instrumentu kopumu. Katra iezīme papildina un labvēlīgi mijiedarbojas ar citām iezīmēm visā īstenošanas procesā, radot paliekošu ietekmi uz lauku teritoriju dinamiku un to spēju atrisināt savas problēmas.

1. iezīme. Teritoriāla vietējās attīstības stratēģija
Teritoriālajā pieejā par mērķteritoriju politikas īstenošanai tiek ņemta maza, viendabīga, sociāli saliedēta teritorija, kam bieži ir raksturīgas kopīgas tradīcijas, vietējā identitāte, piederības sajūta vai kopējas vajadzības un cerības. Ņemot šādu teritoriju par pamatu, ir vieglāk noteikt vietējās stiprās puses un vājās puses, draudus un iespējas, iekšējo potenciālu un galvenās problēmas ilgtspējīgai attīstībai. „Teritoriāls” faktiski nozīmē „vietējs”.
Sagaidāms, ka šī pieeja darbosies labāk nekā citas pieejas, jo tā ļauj precīzāk pielāgot darbības faktiskajām vajadzībām un vietējās konkurētspējas priekšrocībām. Izvēlētajā teritorijā ir jābūt pietiekamai vienotībai un cilvēkresursu, finansiālo un ekonomisko resursu kritiskajai masai, lai atbalstītu dzīvotspējīgu vietējās attīstības stratēģiju. Nav svarīgi, lai teritorija atbilstu iepriekš noteiktām administratīvām robežām.
„Vietējas teritorijas” definīcija nav nedz universāla, nedz nemainīga. Gluži pretēji, tā attīstās un mainās līdz ar plašāka mēroga ekonomiskām un sociālām izmaiņām, lauksaimniecības lomu, zemes apsaimniekošanas un vides problēmām un vispārējiem priekšstatiem par lauku apvidiem.

2. iezīme. Augšupējā pieeja
Augšupējā pieeja nozīmē, ka vietējie dalībnieki piedalās stratēģisku lēmumu pieņemšanā un vietējās teritorijas attīstības prioritāšu izvēlē. Pieredze liecina, ka augšupējo pieeju nevar uzskatīt par alternatīvu vai pretstatīt valsts un/vai reģionālo iestāžu īstenotajai lejupējai pieejai, bet drīzāk tā uzskatāma par pieeju, kas papildina lejupējo pieeju un mijiedarbojas ar to, lai panāktu labākus kopējos rezultātus.
Augšupējā pieeja ir visizteiktākā no septiņām LEADER iezīmēm. Lauku politikas pasākumi, kuros ievērota šī pieeja, jāveido un jāīsteno tādā veidā, kas ir vislabāk pielāgots to kopienu vajadzībām, kurām šie pasākumi ir paredzēti. To var nodrošināt, aicinot vietējās ieinteresētas personas uzņemties vadību un līdzdarboties. Tas attiecas gan uz ES-15, gan uz ES-25 dalībvalstīm, bet tikpat svarīgi tas ir valstīs, kuras vēlas pievienoties ES un kurās ir strukturālas problēmas lauksaimniecībā un daudz iespēju lauku dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Vietējo dalībnieku iesaistīšana ietver iedzīvotājus, ekonomisko un sociālo interešu grupas un pārstāvnieciskas valsts un privātā sektora iestādes. Spēju un prasmju veidošana ir ļoti svarīga augšupējās pieejas sastāvdaļa un tā ietver:

  • informētības palielināšanu, apmācību, līdzdalību un vietējo iedzīvotāju aicināšanu noteikt teritorijas stiprās un vājās puses (analīze);
  • dažādu interešu grupu līdzdalību vietējās attīstības stratēģijas veidošanā;
  • skaidru kritēriju noteikšanu pašu izstrādātās stratēģijas īstenošanai piemērotu darbību (projektu) atlasei vietējā līmenī.
  • Līdzdalība jānodrošina ne tikai sākotnējā posmā, bet visā īstenošanas procesā, veicinot stratēģijas īstenošanu, atlasīto projektu ieviešanu un iegūtās pieredzes un saņemtās apmācības rezultātu apkopošanu nākotnei. Lai panāktu vienprātību, izmantojot dialogu un sarunas starp iesaistītajiem dalībniekiem, mobilizācijas un konsultāciju procedūrās ļoti svarīga ir pārredzamības jautājumu sekmīga atrisināšana.

3. iezīme. Partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru: vietējās rīcības grupas (VRG)
Vietējās partnerības jeb tā sauktās „vietējās rīcības grupas” (VRG) veidošana ir svarīga LEADER pieejas iezīme, kas jau sākotnēji bijusi pieejas pamatā. VRG uzdevums ir izstrādāt un īstenot vietējo attīstības stratēģiju, pieņemt lēmumus par šīs stratēģijas finanšu resursu piešķiršanu un pārvaldīt tos. VRG ir iedarbīgs līdzeklis ilgtspējīgas attīstības veicināšanā šādu iemeslu dēļ:
• VRG koncentrē un apvieno cilvēkresursus un finanšu resursus, kas pieejami valsts, privātajā, pilsoniskās sabiedrības un brīvprātīgo organizāciju sektorā;
• VRG apvieno vietējos dalībniekus kolektīvos projektos un vairāknozaru darbībās, lai panāktu sinerģiju, kopīgu idejisko pamatu un kritisko masu, kas vajadzīga, lai uzlabotu teritorijas ekonomisko konkurētspēju;
• samazinot konfliktu iespējamību un veicinot risinājumu rašanu sarunu ceļā ar apspriežu un debašu palīdzību, VRG pastiprina dialogu un sadarbību starp dažādiem lauku teritoriju dalībniekiem, kuriem bieži ir maz pieredzes kopīgā sadarbībā;
• izmantojot mijiedarbību starp dažādiem partneriem, VRG veicina pielāgošanās un pārmaiņu procesu lauksaimniecības nozarē (piemēram, augstvērtīgi produkti, pārtikas aprite), vides jautājumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā, lauku ekonomikas dažādošanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
VRG jāapvieno valsts un privātā sektora partneri, jānodrošina labs līdzsvars un jāpārstāv visas esošās vietējās interešu grupas no dažādiem attiecīgās teritorijas sociālekonomiskiem sektoriem. Lēmumu pieņemšanas līmenī privātiem partneriem un apvienībām jāpārstāv vismaz 50% no vietējās partnerības.
Var veidot īpašas VRG LEADER atbalsta saņemšanai, var arī par pamatu izmantot partnerības, kas pastāvēja jau iepriekš. Tā kā VRG ir praktiķu grupa ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, tā ir tādas organizācijas modelis, kas var pozitīvi ietekmēt politisku mērķu sasniegšanu. Pieredze liecina, ka, par pamatu izmantojot minētās kopīgās iezīmes, tika izveidotas dažādu veidu VRG, kas izskaidrojams ar dažādām reģionu un valsts politiskās un institucionālās organizācijas formām, kā arī ar atšķirīgām autonomijas pakāpēm projektu apstiprināšanas un finanšu pārvaldības jomā. Arī VRG nozīme un kompetence dažās dalībvalstīs ar laiku ir pieaugusi, jo ir palielinājusies informētība par LEADER pieeju.
VRG pieņem lēmumus par vietējās lauku attīstības stratēģijas virzību un saturu un par dažādiem finansējamiem projektiem. Faktiskos maksājumus, pamatojoties uz VRG atlasītiem projektiem, visbiežāk veic nevis VRG, bet maksājumu aģentūra, kas pārvalda valsts finansējumu.

Vietējās rīcības grupas ir deleģētas uzņemties lielu daļu vadības pienākumu (piemēram, projektu atlase, maksājumi, uzraudzība, kontroles un novērtēšanas uzdevumi) saistībā ar individuālām darbībām. Tomēr VRG autonomijas pakāpe var ievērojami atšķirties atkarībā no dalībvalsts organizācijas struktūras un institucionālās vides. Vispārīgi piešķīrumi ir visizplatītākā LEADER projektu un darbību finansēšanas forma. Šādi piešķīrumi, ko līdzfinansē no ES un valsts līdzekļiem, nodrošina apjoma ziņā mainīgu daļu no projektam vajadzīgā finansējuma atkarībā no projekta un teritorijas veida.

4. iezīme. Jauninājumu atbalstīšana
LEADER var būt nozīmīga loma, veicinot jaunas novatoriskas pieejas lauku teritoriju attīstībai. Šādi jauninājumi tiek veicināti, piešķirot VRG lielu rīcības brīvību un elastīgumu lēmumu pieņemšanā par darbībām, kuras tās vēlas atbalstīt.
Jauninājumi ir jāsaprot plašā nozīmē. Jauninājums var būt jauns produkts, jauns process, jauna organizācija vai jauns tirgus. Šī jauninājumu kopējā definīcija attiecas gan uz lauku, gan uz pilsētu teritorijām. Tomēr, tā kā lauku apvidos ir mazs iedzīvotāju blīvums un salīdzinoši zems cilvēkresursu un fizisko resursu līmenis, lauku teritorijām ir vājāka saikne ar pētniecības un izstrādes centriem, un tām var būt grūtāk ieviest kardinālus jauninājumus, lai gan tas, protams, ir iespējams.
Jauninājumi lauku teritorijās var ietvert citur radīto jauninājumu pārņemšanu un pielāgošanu, zinātības tradicionālo formu modernizēšanu vai jaunu risinājumu rašanu ieilgušām problēmām, kuras nav izdevies pietiekami labi un ilgtspējīgi atrisināt ar citiem politikas pasākumiem. Tas var piedāvāt jaunus risinājumus lauku teritorijām specifiskajām problēmām.
Arī LEADER pieeja ar tās septiņām iezīmēm un šīs pieejas ieviešana pati par sevi var būt jauninājums politikas veidošanā, kas var radīt novatoriskas darbības ar sākotnēji pieņemto politikas īstenošanas metodi. Piemēram, iepriekš aprakstītā augšupējā pieeja var veicināt jaunu ideju rašanos par projektiem, ko vēlāk var atbalstīt VRG, jo VRG lēmumus neierobežo noteikts pasākumu kopums. Informācijas un saziņas tehnoloģiju ieviešana lauku teritorijās var kļūt par svarīgu metodi, lai nodrošinātu lauku iedzīvotājiem plašāku pieeju jauninājumiem.

5. iezīme. Integrētās un daudznozaru darbības
LEADER nav nozaru attīstības programma; vietējai attīstības stratēģijai ir jābūt ar daudznozaru pamatojumu, integrējot vairākas darbības nozares. Vietējās stratēģijās iekļautajām darbībām un projektiem jābūt savstarpēji saistītiem, un tie jākoordinē kā vienots vesels. Integrēšana var attiekties uz darbībām, ko veic vienā nozarē, uz visām programmas darbībām vai uz kādu darbību kopumu, vai – jo īpaši – uz saiknēm starp dažādiem dalībniekiem un sektoriem ekonomikas, sociālajā, kultūras un vides jomā.

6. iezīme. Informācijas tīklu veidošana
Informācijas tīklu veidošana ietver sasniegumu, pieredzes un zinātības apmaiņu starp LEADER grupām, lauku teritorijām, pārvaldes iestādēm un organizācijām, kas ir iesaistītas lauku attīstībā ES teritorijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir tiešas LEADER saņēmējas. Šādu tīklu veidošana nozīmē labas prakses tālāknodošanu, jauninājumu izplatīšanu un pieredzes pilnveidošanu, pamatojoties uz vietējā lauku attīstībā gūtajām atziņām. Veidojot šādus tīklus, tiek stiprinātas saiknes starp cilvēkiem, projektiem un lauku teritorijām, tādējādi palīdzot pārvarēt izolāciju, kurā atrodas daži lauku reģioni. Informācijas tīklu veidošana var veicināt sadarbības projektus, palīdzot LEADER grupām nodibināt savstarpējus kontaktus.

7. iezīme. Sadarbība
Sadarbība sniedzas tālāk par tīklu veidošanu. Tā nozīmē, ka vietējā rīcības grupa uzņemas kopīgu projektu ar citu LEADER grupu vai ar grupu, kas izmanto līdzīgu pieeju citā reģionā, dalībvalstī vai pat trešā valstī.
Sadarbība var palīdzēt LEADER grupām uzlabot savas vietējās darbības. Tā var palīdzēt grupām atrisināt noteiktas problēmas vai pievienot vērtību vietējiem resursiem. Piemēram, sadarbība var būt veids, kā panākt kritisko masu, kas vajadzīga konkrētam projektam, lai projekts būtu dzīvotspējīgs, vai veids, kā sekmēt papildinošas darbības, piemēram, LEADER grupu veikta kopīga tirdzniecība dažādos reģionos, kuriem raksturīgi kādi īpaši produkti/ražojumi.
Sadarbības projekts nav tikai vienkārša pieredzes apmaiņa. Tam ir jābūt konkrētam kopīgam projektam, kura vadību, vēlams, nodrošina ar kopīgu struktūru. Saskaņā ar LEADER iespējami divi dažādi sadarbības veidi:

  • teritoriālā sadarbība – sadarbība starp dažādām kādas dalībvalsts lauku teritorijām. To var organizēt starp LEADER grupām, un tajā var piedalīties citas vietējās grupas, kurās izmanto līdzīgu līdzdalības pieeju;
  • valstu sadarbība – sadarbība starp LEADER grupām no vismaz divām dalībvalstīm vai ar tādām grupām no trešām valstīm, kurās izmanto līdzīgu pieeju.

LEADER pieejas septiņas galvenās iezīmes izskaidro, kas ir LEADER pieeja. Šo principu īstenošana praksē nozīmē to, ka vietējo stratēģiju izstrādē un pasākumos piedalās reāli cilvēki.